Sarunu šovs "Rail Baltica: necenzēta patiesība". Pilns video ieraksts скачать в хорошем качестве

Sarunu šovs "Rail Baltica: necenzēta patiesība". Pilns video ieraksts

Uz skatuves “Sarunu vieta” sestdien, 6. jūlijā, Maija parkā Cēsīs notika atklāta saruna “Rail Baltica: necenzēta patiesība” ar atbildīgajām amatpersonām par projekta izaicinājumiem un risinājumiem, aptverot trīs galvenās tēmas – finansējumu, laika grafiku un ieguvumus. Sarunā liela uzmanība tika pievērsta Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas scenārijam līdz 2030. gadam, kā arī izvērtētajām alternatīvām Rīgas savienošanai ar Rail Baltica dzelzceļa trasi. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens uzsvēra, ka pēdējā pusgada laikā ir izdevies pārliecināt valdības kolēģus, ka jau pirmajā Rail Baltica izbūves posmā nepieciešams savienot dzelzceļa trasi ar Rīgas Centrālo staciju un Rīgas lidostu. SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs ieskicēja tehniskos risinājumus, kas jau pirmajā ieviešanas posmā ļautu savienot Rīgas Centrālo dzelzceļa mezglu ar topošo Rail Baltica staciju Rīgas lidostā, un tam nepieciešamo finansējumu. Rail Baltica ieviešanas gaita ir bijusi ilga un izsvērta, analizējot neskaitāmus scenārijus gan optimālam trases novietojumam, gan konkrētiem tehniskajiem risinājumiem, tas viss ir apkopots un pieejams ietekmes uz vidi novērtējumā un citos saistītajos dokumentos, atgādināja Ē. Diļevs. Sarunas turpinājumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Rail Baltica jautājumos Kristīne Malnača iepazīstināja ar projekta īstenošanas ieguvumiem. Lai mēs kā sabiedrība iegūtu tikpat funkcionālu dzelzceļu kā ārvalstīs – ar ērtiem vilcieniem un mūsdienīgām stacijām – nepieciešams apzināties, ka vidēji Eiropā tas izmaksā ap 24-32 miljoniem eiro par kilometru (km). Pašreizējās aplēses Latvijas Rail Baltica projekta posma īstenošanai ir aptuveni 26 miljoni eiro par km. Ātrgaitas dzelzceļš ir salīdzinoši dārga infrastruktūra, taču tās ilgais ekspluatācijas laiks, noturība, daudzie sociālekonomiskie un drošības ieguvumi atsver nepieciešamos finanšu ieguldījumus ar koeficientu 1,3. Projekta pārstāvji bija vienisprātis, ka risinājumi trūkstošā finansējuma piesaistei ir privātā publiskā partnerība un valsts garantiju piemērošana, lai aizņemtos līdzekļus starptautiskajā tirgū. Saruna klātienē pulcēja vairāk nekā 100 festivāla apmeklētāju, kuri uzdeva jautājumus projekta pārstāvjiem, kā arī piedalījās ekspress aptaujā. Uz jautājumu, kādas ir gaidas saistībā ar Rail Baltica trases atklāšanu, tika saņemtas deviņdesmit apmeklētāju atbildes. Vairākums sagaida, ka projekts nodrošinās ātru pārvietošanos, savienojumu ar Eiropu un jaunas tūrisma iespējas. Savukārt deviņdesmit viena atbilde saņemta uz jautājumu par projekta galvenajiem ieguvumiem. 67% sarunas skatītāju uzskata, ka būtiskākais ieguvums ir ātrāka, ērtāka un drošāka starptautiskā un reģionālā satiksme, bet 52% auditorijas svarīgi ir jauni starptautiskie savienojumi ekonomikas izaugsmei. Tāpat apmeklētāji piekrita, ka nozīmīgs ieguvums ir militārā mobilitāte reģiona drošībai un neatkarība no 1520 mm dzelzceļa sliežu tīkla. Sarunai pievienojās arī karikatūrists Gatis Šļūka, kurš ir cītīgi sekojis līdzi Rail Baltica projekta attīstībai, atspoguļojot to savās karikatūrās. Sarunas laikā G. Šļūka radīja karikatūru, kas atspoguļo spilgtākos dalībnieku izteicienus un pārdomas par projektu. Tāpat sarunas dalībnieki sniedza atbildes uz video jautājumiem, ko sagatavoja organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Rūdolfs Golubovs un Latvijas studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa. Satiksmes ministrijas dalība sarunu festivālā LAMPA tika īstenota ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu sadarbībā ar Rail Baltica projekta nacionālo ieviesēju Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail AS. Papildu informācija: Rail Baltica projekts ir apspriests virknē dažādu formātu un vietu – diskusijās, sanāksmēs, sēdēs, ziņu sižetos, sociālo tīklu komentāros un citur. Dalībai sarunu festivālā LAMPA tika izvēlēts sarunu šova formāts, kas pasaulē gadu desmitiem ir nodrošinājis brīvu, neiestudētu iespēju apspriest sabiedrībai būtiskas tēmas, iesaistot arī skatītājus. Noskaties video un uzzini vairāk!