Aizliegums lietot telefonus skolās un digitāla pilngadība // Kā dzīvot tālāk? скачать в хорошем качестве

Aizliegums lietot telefonus skolās un digitāla pilngadība // Kā dzīvot tālāk?

Viesi: Jānis Polis, digitālās mārketinga aģentūras "Digitas" vadītājs un Zane Gulbe, sertificēts klīniskais un veselības psihologs, izglītības un skolu psihologs Eiropā ir sākusies diskusija par bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem, un trīs ES dalībvalstis ierosina noteikt tā saukto “digitālo pilngadību” – vecumu, zem kura būtu aizliegts pievienoties šādām platformām, ziņo ārvalstu medijs. Francijas, Spānijas un Grieķijas mērķis ir pasargāt nepilngadīgos no bīstama tiešsaistes satura. “Šobrīd platformu lietošanas noteikumos jau ir noteikts minimālais vecums – 13 gadi,” skaidro Klāra Šapāza (Clara Chappaz), Francijas ministre mākslīgā intelekta un digitālās ekonomikas jautājumos. Taču viņa piebilst: “Mēs visi esam bijuši bērni – ir ļoti viegli nomainīt dzimšanas datumu. Un tas nozīmē, ka bērni vidēji sāk izmantot šīs platformas jau no 7–8 gadu vecuma.” Francija, Spānija un Grieķija uzskata, ka sociālo tīklu algoritmi pakļauj ļoti jaunus bērnus atkarību veicinošam saturam, kas var veicināt trauksmi un depresiju. Tāpat tiek uzsvērts, ka pārmērīga ekspozīcija var ierobežot noteiktu prasmju attīstību un traucēt kognitīvās spējas. ES pašlaik spēkā ir Digitālo pakalpojumu akts (DSA), kas vēršas pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, piemēram, naida runu, terorismu un bērnu pornogrāfiju. Šis likums lielākajām platformām un meklētājprogrammām ir spēkā gandrīz divus gadus, bet mazākām organizācijām – nedaudz vairāk nekā gadu. Tomēr nozares pārstāvji Briselē uzskata, ka jauni normatīvi šobrīd ir pāragri. “Mēs uzskatām, ka vispirms jaunie noteikumi ir pareizi jāievieš. Mēs vēl neesam redzējuši visus to efektus,” saka Konstantīns Gislers (Constantin Gissler), organizācijas “Dot Europe” vadītājs, kas pārstāv tiešsaistes pakalpojumus un platformas Briselē. “Šobrīd ir mazliet pārsteidzīgi jau apspriest jaunus noteikumus. Ir ļoti svarīgi vairāk ņemt vērā realitāti un to, kā šāds aizliegums ietekmētu nepilngadīgos,” viņš piebilst. Parīze, Madride un Atēnas arī rosina ieviest vecuma pārbaudes un vecāku kontroles sistēmas ierīcēm, kas pieslēgtas internetam. Eiropas Komisija šobrīd strādā pie vecuma pārbaudes lietotnes. Pagājušajā mēnesī tā publicēja vadlīniju projektu, lai aizsargātu nepilngadīgos – tajā ierosināti tādi pasākumi kā lietotāju vecuma pārbaude un bērnu kontu noklusējuma iestatīšana kā privātiem. Tāpat tiek veikta izmeklēšana pret “TikTok”, “Instagram” un “Facebook” saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību.