Grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmata “Dzīve bez rokām” izdota latviešu-poļu valodā скачать в хорошем качестве

Grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmata “Dzīve bez rokām” izdota latviešu-poļu valodā

Pateicoties Vaboles pagasta biedrības „Lixten” īstenotajiem projektiem, grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmata „Dzīve bez rokām”, kas pirmo reizi publicēta poļu valodā 1931. gadā Varšavā, piedzīvojusi īstu renesansi un tagad nonāks lasītāju rokās arī latviešu un poļu valodā. Grāmata ir autobiogrāfiska skice par 19. gadsimtā Vabolē dzimušā grāfa – „bezroku prinča” dzīvi, tā ir pirmā iegūtā dokumentālā liecība par Vaboles muižu, kas nodega 1917. gadā, tā apraksta Vaboles muižas un saimnieku ikdienu, iekļauj dažādus vēsturiskus faktus. Neskatoties uz to, ka grāfs piedzima bez rokām, viņš bija ļoti talantīgs, kļuva par rakstnieku, filmu scenāriju autoru un režisoru, turklāt bijis īsts sieviešu mīlulis. Savā grāmatā viņš raksta gan par Vaboli, gan savu māti grāfieni Jadvigu, kura, būdama Ireneja gaidībās, sastapusi kādu zvejnieku bez rokām, iespējams, tas ietekmējis arī pašas gaidāmo bērniņu. Tēlainā valodā autors apraksta invaliditātes ietekmi uz visām cilvēka dzīves jomām. Irenejs Plāters-Zībergs sarakstījis vairākas grāmatas poļu valodā, bija viens no pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas rakstīja ar kājām. Tomēr sapnim bija lemts piepildīties. Pirms diviem gadiem Vabolē viesojās LTV1 komanda ar raidījumu “Tas notika šeit”, kas pētīja dažādus vēsturiskus notikumus pagastā. Vēsturnieci Innu Gīli uzrunāja stāsts par grāfu bez rokām. Viņai izdevās iegūt arī šo grāmatu digitālā versijā, taču paša grāmatas oriģināla nonākšana muzejā bija milzīgs pārsteigums. Tālāk sekoja divi biedrības „Lixten” projekti, kam piesaistīts Augšdaugavas novada pašvaldības un Latvijas Poļu savienības atbalsts, lai grāmatu iztulkotu un nodrukātu. Darbs divu gadu garumā vainogojies ar skaistu izdevumu divās valodās - poļu un latviešu - kā veltījums abu tautu draudzībai un kopīgai vēsturei. Grāmatas tulkošana bija liels izaicinājums biedrības „Latvijas Poļu Savienība” sekretārei, tulkotājai Kristīnei Kuņickai-Dzalbei.