ReTV: Atrod “caurumu” likumā māju būvēšanai kāpu zonā скачать в хорошем качестве

ReTV: Atrod “caurumu” likumā māju būvēšanai kāpu zonā

Baltijas jūras kāpu aizsargjoslu sargā īpašs likums, kurā atrunāti arī būvniecības noteikumi. Taču tie, kuri iegādājušies īpašumus šajā zonā, meklē dažādas iespējas, kā tos apiet. Un atrod, jo likumos ir nepilnības. Līdz ar to mājas liegumos turpinās būvēt. Kādā vietā (vien aptuveni pārsimt metrus līdz jūrai) būvniecība kāpu zonā sākta vismaz pirms 15 gadiem. Ja saimnieks vēlēsies ēku pabeigt, viņam Valsts vides dienestā (VVD) būs jāatjauno tehniskie noteikumi, ja beidzies termiņš - jāatjauno būvatļauja, un celtniecība varēs turpināties. Bet, ja pamatu šeit nebūtu, VVD būvniecību šajā vietā nesaskaņotu. “Pēdējā laikā nākas saskarties ar to, ka sliktie piemēri ir vairāk, nekā labie piemēri, jo tiek veiktas darbības, nesaskaņojot ar vides pārvaldi. Izbūvē ceļus neatļautus kāpās, kā arī sadala īpašumus mazākos, nekā atļauj būvniecība, līdz ar to labticīgais pircējs pērk, bet neko nevar darīt savā zemē,” skaidro Vija Kazaka, VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektore. Par iespējamu neatļautu būvniecību kāpu aizsargjoslā Valsts vides dienestam visbiežāk ziņo vietējie iedzīvotāji. Veicot pārbaudes un konstatējot nelikumības, dienests uzsāk administratīvo procesu. Šāda šobrīd ir shēma, kā tiek apiets aizliegums veikt būvdarbus kāpu aizsargjoslā - sods ir samaksāts un būvvalde objektu pieņem ekspluatācijā. Par to, kā šīs nepilnības labot likumos, šobrīd skaidrības nav. Atbildīgās ministrijas vēl tikai vērtē situāciju. Tikmēr ne jau tikai neatļauta būvniecība bojā piekrastes kāpas. Bieži tie ir neapzinīgi autovadītāji. Valsts vides dienesta inspektoriem līdz ar administratīvās atbildības likumu atvieglotas iespējas piemērot sodus šādiem pārkāpējiem. Par šādu rīcību var nākties šķirties pat no 350 eiro. Biežāk gan autovadītāji kāpu aizsargjoslu mēdzot izbraukāt Kurzemes jūrmalā, šeit nereti esot sastopami vadītāji arī no Lietuvas. Tikmēr Saulkrastu novada pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka pilsētā situācija esot uzlabojusies. Daudzviet ir izliktas informatīvas zīmes par kāpu aizsargjoslu, tā pat izbūvētas arī papildus stāvvietas. “Protams, ka ir atsevišķi gadījumi, kad kādam kas jāpierāda, un tad jau iebraukšana pašā pludmalē, kas jau tad beidzas ar to, ka mašīna iesēdina, tad jāiet pēc palīdzības un vēl sods jāsaņem,” saka Guntis Vinters, Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks. Kāpu aizsargjoslā nav atļauts izvietot jebkāda veida pārvietojamos dzīvojamos vagoniņus, uzstādīt arī cita veida pagaidu būves, kurināt ugunskurus, kā arī celt teltis. Saulkrastu pludmalē šajā sezonā pašvaldības policija konstatējusi piecus gadījumus, kad ceļotāji ar kājām turpat pludmalē vēlējušies pārlaist nakti.