Brīvdienu radošās darbnīcas “Sēļu sētā” kļūst arvien pieprasītākas скачать в хорошем качестве

Brīvdienu radošās darbnīcas “Sēļu sētā” kļūst arvien pieprasītākas

Brīvdienu radošās darbnīcas Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” ar katru gadu kļūst arvien apmeklētākas. Šogad nedēļu ilgajās nodarbībās katru dienu piedalās aptuveni 40 bērni vecumā no sešiem līdz pat 12 gadiem. Bērniem tā ir iespēja gan atpūsties un iepazīties ar jauniem draugiem, gan iemācīties daudz noderīga, jo radošajās darbnīcās māca lietas, kas būs nepieciešamas nākotnē. Stāsta darbnīcu vadītāja Jolanta Grandāne: “Mēs mācām visas tās lietas, kas balstās uz smalkajiem roku darbiņiem. Šūšana, līmēšana, tamborēšana... Tas, kas praktiski viņiem nepadodas un ne vienmēr arī patīk. Bet pa šiem četriem gadiem, kopš darbojamies, mēs esam iemanījušies viņus pierunāt un pieradināt. Tie, kas nāk otro, trešo gadu (ir arī tādi, kas nāk katru gadu), zina, ka bez šūšanas viņi neiztiks un būs jādarbojas.” Vai tā ir šūšana, līmēšana vai veidošana – tā attīsta gan pirkstu veiklību, gan loģisko domāšanu, gan arī radošo iztēli. Turklāt rosina fantāziju par to, kā lietderīgi izmantot šķietami vairs nevajadzīgas lietas. Lai gan darbiņus veidot ne vienmēr ir vienkārši, bērniem šeit patīk. Undīne no Jēkabpils stāsta: “Man patīk ļoti daudz strādāt, taisīt visu ko. Ļoti patīk ar daudziem bērniem spēlēties. Vēl man patīk, ka nometne ir ārā, jo citur nometnes ir iekšā un tad ir ļoti garlaicīgi.” Kitija, kura darbnīcas apmeklē jau vairākus gadus, saka: “Es šeit iemācījos šūt. Man patīk, ka šeit var sadraudzēties ar daudziem cilvēkiem, patīk arī skolotājas.” Darbnīcu audzinātājas nudien cenšas, lai mazajiem būtu ne tikai lietderīgi, bet arī interesanti, tādēļ pasākumu katru gadu apmeklē gan kupls skaits pirmsskolas vecuma un pirmo klašu skolēnu no Jēkabpils, gan arī bērni, kuri dzīvo attālākās Latvijas pilsētās un pat ārzemēs un kuri vasaras brīvlaiku pavada Jēkabpilī pie radiem. Dalībnieku vidū ir gan latviski, gan krieviski runājošie, bet tas netraucē bērniem kontaktēties savā starpā, un darbnīcu vadītāja stāsta, ka nodarbību laikā viņi ātri vien iemācās šo to pateikt arī valodā, ko līdz šim nezināja. Sandra Paegļkalne