Vai zini, kādi nopelni 20. gadsimta dejas vēsturē ir latvietei Aijai Bertrānei-Dankanei? скачать в хорошем качестве

Vai zini, kādi nopelni 20. gadsimta dejas vēsturē ir latvietei Aijai Bertrānei-Dankanei?

Stāsta dejas pētniece, JVLMA Horeogrāfijas nodaļas docente, Dr. art. Valda Vidzemniece; pārraides producente – Zane Prēdele Droši vien ne visiem ir zināms fakts, ka skatuves mākslinieka, dzejnieka un filozofa Raimonda Dankana vārds ir saistīts ar Latviju. Raimonds Dankans (1874–1966) bija slavenās amerikāņu dejotājas Izidoras Dankanes brālis. Četras Dankanu ģimenes atvases viena pati audzināja viņu māte Mērija Izidora Greja. Senās Grieķijas apjūsmošana bija radusies Dankanu ģimenes mākslinieciskajās aktivitātēs. Kad ģimene pārcēlās uz Eiropu, bērni Izidora un Raimonds neskaitāmas stundas pavadīja muzejos, jūsmojot par tur skatāmajiem mākslas darbiem un artefaktiem. Raimonda Dankana lielā aizraušanās ar antīkās Grieķijas kultūru un vēlme atdzīvināt senās kultūras garu radīja savdabīgu dzīves filozofiju un radošās idejas, kuras viņš realizēja Parīzē dibinātajā akadēmijā. Dankana akadēmijas interešu lokā bija teātris, mūzika, deja, vizuālā māksla, literatūra, filozofija, bet domubiedru ikdienas dzīvē iezīmējās vēlme atgriezties pie dabiskuma un dabas ritmiem. Akadēmijas dzīves stilu raksturoja plašs praktisko darbu spektrs: viņi paši auda vilnas un zīda audumus, šuva apģērbus, darināja apavus, apgleznoja zīda šalles, izdeva žurnālu un iespieda grāmatas.   Raimonda Dankana personības harisma un lielā pārliecība noturēja līdzās domubiedru grupu daudzu gadu garumā, viņu vidū bija arī latviete Aija Bertrāne-Dankane (Aia Bertrand-Duncan, 1891–1978), īstajā vārdā Meta Ivanova. Viņa bija viena no pirmajām latvietēm, kas sekoja plastiskās dejas vilinājumam, 1911. gadā meitene iestājās Raimonda Dankana akadēmijā. Meta Ivanova ar zelta medaļu bija beigusi Maldoņa ģimnāziju Rīgā (1909) un uzreiz pēc skolas beigšanas devās uz Krieviju, lai iestātos Sanktpēterburgas konservatorijā, bet studijas nesniedza vēlamo, tāpēc pēc neilga laika viņa kopā ar savām skolas biedrenēm Elzu Stērsti un Mildu Grīnmani nolēma doties uz Parīzi. Meta Ivanova uz īsu brīdi kļuva par Sorbonnas universitātes mākslas vēstures nodaļas studenti, bet savu īsto aicinājumu atrada Dankana akadēmijā. Jau pēc gada viņa sāka piedalīties Raimonda Dankana iestudētajās izrādēs un uzstāties ar solodeju programmām. Pirmais solo dejas priekšnesums tika demonstrēts 1912. gadā, kurlmēmajiem skatītājiem interpretējot latviešu tautas dziesmas "Saulīt tecēj' tecēdama" motīvu. Parīzē Meta Ivanova nomainīja savu vārdu un pēc laulībām ar francūzi Bertrānu – arī uzvārdu, bet Raimonds Dankans saviem audzēkņiem pievienoja ģimenes uzvārdu Dankans, tāpēc arī presē ir sastopams Aijas Bertrānes-Dankanes vārds. 1924. un 1927. gadā notika Raimonda Dankana teātra trupas viesizrādes Rīgā, kurās piedalījās arī Aija Bertrāne. Nacionālajā teātrī tika izrādītas traģēdijas "Edips" un "Orfejs", tās bija akadēmijas vadītāja radītas sengrieķu lugu adaptācijas ar viņa paša sacerētiem tekstiem. Teātra kritiķis Roberts Kroders secinājis, ka Rīgas publika pret slaveno viesi bijusi atturīga, pat skeptiska, bet viņam esot arī daži sajūsmināti piekritēji Rīgā. Tajā pašā gadā (1924), kad notika Raimonda Dankana akadēmijas pirmās viesizrādes Rīgā, Parīzē bija skatāms Aijas Bertrānes solo deju koncerts. Koncerts iesākās ar priekšnesumu "Afrodītes piedzimšana", kas esot izdevies sevišķi skaisti. Daudzi deju tēli bijuši antīko mītu rosināti, bet tiem līdzās aizkustinoši izdejota latviešu šūpļa dziesmas "Aijā, žūžū, lāča bērni" horeogrāfiska versija. Aija Bertrāne savā daiļradē un dejas izpratnē bija tuva Izidoras Dankanes dejas stilam un mākslinieciskajiem principiem, kas sakrita ar viņas brāļa sludinātajiem estētiskajiem uzskatiem. Dankana akadēmijas nams pie Sēnas vienmēr ir bijis viesmīlīgi atvērts latviešiem, kas devās uz Parīzi mākslu vai zinātņu studijās, 20. gadsimta 20. un 30. gados tur notika latviešu kultūrai veltīti pasākumi – koncerti, lekcijas, priekšlasījumi, kuros piedalījās gan franču, gan latviešu inteliģences pārstāvji, arī vēlākos gados, kamēr vien Dankana akadēmijā saimniekoja Aija Bertrāne, tikmēr saikne ar latviešu diasporu nepārtrūka. Aija Bertrāne palika uzticīga Raimonda Dankana domubiedre, līdzstrādniece un dzīves biedre līdz pat viņa mūža beigām, un arī savas dzīves nogalē turpināja kopīgi uzsāktos darbus un aktivitātes Dankanu ģimenes piemiņas saglabāšanā. Viņa centās nezaudēt saikni ar Latviju, viesojās Latvijā, sarakstījās ar latviešu inteliģences pārstāvjiem, iztulkoja franču valodā Edvarda Virzas "Straumēnus". Savai meitai Aija deva latvisku vārdu – Līgo. Līgo Dankane (1917–2015) dzīvoja Ņujorkā un vadīja mākslas galeriju.