У нас вы можете посмотреть бесплатно 2 Daļa. Sarežģijumi un riski pēc mugurkaula operācijām или скачать в максимальном доступном качестве, видео которое было загружено на ютуб. Для загрузки выберите вариант из формы ниже:
Если кнопки скачивания не
загрузились
НАЖМИТЕ ЗДЕСЬ или обновите страницу
Если возникают проблемы со скачиванием видео, пожалуйста напишите в поддержку по адресу внизу
страницы.
Спасибо за использование сервиса ClipSaver.ru
Nepieciešamība pēc revīzijas operācijas – var rasties punktā Nr. 6 atrunātajos gadījumos, kā arī retāk, saasiņojuma un infekcijas gadījumos. Nepieciešamība pēc mugurkaula fiksācijas operācijas. Normālā situācijā mugurkaula skriemeļi viens attiecībā pret otru ir relatīvi nekustīgi – to sauc par “mugurkaula stabilitāti”. Šo nekustīgumu nodrošina starp skriemeļiem esošās starpskriemeļu locītavas un saites. Veicot jebkuru mugurkaula operāciju, notiek iejaukšanās struktūrās, kas nodrošina mugurkaula stabilitāti. Ļoti retos gadījumos, kā sekas operācijai var attīstīties tā saucamā “mugurkaula nestabilitāte” – palielināts kustīgums starp diviem blakus esošiem skriemeļiem. Ja nestabilitāte pacientam rada problēmas (visbiežāk muguras sāpes) var būt nepieciešama “stabilizējoša”, mugurkaula fiksācijas operācija. Lai izvairītos no šāda sarežģījuma, neiroķirurgi operējot mugurkaulu lieto tikai tādas operācijas metodes, kas ir pierādītas kā drošas un nerada nestabilitāti. Tomēr, retos gadījumos, visbiežāk, kad pacientam ir iedzimta nosliece uz nestabilitātes veidošanos, šāda komplikācija var rasties. Jāpiemin, ka mugurkaula nestabilitāte pati par sevi var rasties dažādu mugurkaula slimību gadījumos. Maģistrālo asinsvadu bojājums – Tā kā mugurkaula priekšpusē atrodas maģistrālie asinsvadi (vēdera aorta un dobā vēna), ārkārtēji retos gadījumos, operācijas laikā ir iespējams šo asinsvadu mehānisks bojājums, kas var novest pie spēcīgas asiņošanas. Šis sarežģījums ir potenciāli dzīvību apdraudošs. Šī sarežģījuma profilaksei neiroķirurgi nekad apzināti neveic mehāniskas darbības mugurkaula priekšpusē, izņemot retas, specifiskas operācijas, kad ir nepieciešama tuvošanās mugurkaulam no priekšpuses, taču tādos gadījumos tiek piesaistīti asinsvadu ķirurgi, lai nodrošinātu šādas pieejas drošību. “Failed back surgery” sindroms (FBSS), latviskojot – neveiksmīgas mugurkaula operācijas sindroms. Šis latviešu terminoloģijā netulkotais jēdziens pēc būtības ir maldinošs, jo nenozīmē kādu konkrētu slimību vai sindromu, bet gan ar to apzīmē diezgan plašu pacientu grupu, kuriem pēc jebkādas mugurkaula operācijas, kuras sākotnējais mērķis bija izārstēt muguras sāpes, vai sāpes kājās, attīstās jaunas sāpes vai turpinās iepriekšējās (pirmsoperācijas) sāpes. Tā kā FBSS grupā ietilpst ļoti dažādi pacienti un gadījumi, attiecīgi arī iemesli kāpēc attīstās sindroms ir dažādi. Kopumā iemeslus FBSS var iedalīt 3 grupās: tie ir pacienti, kam jau sākotnēji operācija nebija vajadzīga (bija noteiktas nepareizas indikācijas operācijai) vai arī operācija jau sākotnēji bija kā “izmisuma solis”, bez lielām iespējām uz labu iznākumu. operācija bija nepieciešama, taču tās tehniskais izpildījums ir bijis nepilnīgs vai tika izvēlēts nepareizs tehnisks risinājums. gan operācija bija nepieciešama, gan tehniskais izpildījums un risinājums bija pareizi, taču sāpes rodas no mugurkaula nervu neatgriezeniska bojājuma, kas radās dēļ saslimšanas, vēl pirms operācijas (tā saucamās neiropātiskās sāpēs, jeb sāpes kuru iemesls ir pašu nervu bojājums). Lai pēc iespējas mazinātu FBSS attīstības risku, neiroķirurgi plānojot operācijas ievēro sekojošus principus: operācijas tiek veiktas tādos gadījumos, kur varbūtība uz operācijas labu iznākumu ir augsta vai ļoti augsta. tiek pievērsta īpaša uzmanība operācijas tehniskajam izpildījumam un izvēlētajai ķirurģiskai metodei – operācijai ir pilnībā jāsasniedz mērķis (slimības cēloņa likvidācija) pielietojot pareizu, pēc iespējas mazāku un drošāku iejaukšanos. Sarežģītos gadījumos, kur jau sākotnēji plānotais operācijas mērķis ir pacienta stāvokli uzlabot, bet ne pilnībā izārstēt, ir svarīgi pārrunāt ar pacientu sagaidāmo operācijas rezultātu (situācijas uzlabošanās, bet ne izārstēšanās), lai izvairītos no vilšanās sajūtas pēc operācijas. Vilšanās – šis sarežģījums var rasties situācijā, kad pacients sagaida no operācijas kādu konkrētu rezultātu, bet realitātē rezultāts ir citāds, un pacients izjūt vilšanās sajūtu. Šī sarežģījuma novēršanai ķirurga uzdevums ir veltīt laiku paskaidrojot pacientam, kāds tieši efekts ir sagaidāms no operācijas.