Jēkabpilī maksājumi ar karti kļūst par ieradumu, skaidrā nauda – retums скачать в хорошем качестве

Jēkabpilī maksājumi ar karti kļūst par ieradumu, skaidrā nauda – retums

Latvijā bezskaidras naudas norēķinu apmērs ar maksājumu kartēm pērn pieaudzis par teju astoņiem procentiem. Latvijas Banka divas reizes gadā pēta, kā iedzīvotāji izmanto skaidru un bezskaidru naudu. “Šo rādītāju mēs sākām mērīt 2017. gada februārī, un tad bija šāds sadalījums: 40% no visiem maksājumiem bija ar skaidru naudu, 60% – ar bezskaidru naudu. Šo gadu laikā tas ir mainījies,” saka Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Šobrīd tikai ceturtdaļa no maksājumiem notiek ar skaidru naudu, bet trīs ceturtdaļas – ar kartēm vai citām bezskaidras naudas metodēm. Visvairāk maksājumi ar karti tiek veikti veikalos – 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3 procentiem vairāk nekā 2024. gadā. Daudzi iedzīvotāji uzsver ērtības, ko sniedz maksājumi ar karti vai telefonu. “Pēdējā laikā cilvēki maksā ar karti vai telefonu, jo tas ir ātrāk, ērtāk un vienmēr pa rokai,” teic Mārtiņš no Kalna pagasta.“Ar karti vieglāk tērē, jo tā vienmēr ir līdzi, un, ja vajadzēs, var kaut ko nopirkt. Maksājot skaidrā naudā, cilvēki vairāk padomā, cik līdzi ir paņēmuši.” “Man reti kad makā ir skaidra nauda, pārsvarā maksāju ar karti. Tas ir ērtāk, nav jāskaita nauda,” saka jēkabpiliete Krista. Tomēr skaidra nauda joprojām saglabā savu nozīmi noteiktām iedzīvotāju grupām – bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem. “Man skaidra nauda ir labāka nekā karte. Man tā ir ērtāk – tāda ir mana pieredze,” dalās jēkabpiliete Irina. “Man tā ir pierasts, un tad es varu kontrolēt savus atlikumus. Maksājot ar karti, šķiet, ka tērēju vairāk,” pamanījusi Emīlija no Jēkabpils. Latvijas Banka atzīmē, ka pastāv arī reģionālas atšķirības. Reģionu un lauku ciematu iedzīvotāji vairāk diskutē par 1 un 2 centu monētu atcelšanu, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Savukārt Rīgā biežāk tiek veikti internetbankas un kartes maksājumi, bet no skaidras naudas bankā neplāno atteikties – šobrīd tiek izstrādātas trešās sērijas eiro banknotes, kas apgrozībā nonāks aptuveni pēc četriem gadiem. “Ļoti svarīgs aspekts ir drošība un ģeopolitiskā situācija. Dažādās krīzēs skaidrā nauda nonāk priekšplānā, līdz ar to – skaidra nauda bija, ir un būs,” sola Jānis Silakalns. Tāpat tiek paplašināts bankomātu tīkls – valstī šobrīd ir teju 900 bankomāti, no kuriem aptuveni 100 darbojas autonomi, pat bez interneta vai elektrības Jēkabpils novadā tādi ir seši, visi atrodas Jēkabpils pilsētā. bankomātu karte pieejama ŠEIT. Kate Katrīna Strode Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpilī maksājumi ar karti kļūst par ieradumu, skaidrā nauda – retums” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”. #SIF_MAF2025 Digital Matter icon