LNVM pētnieku lekcijas par Latvijas sentautām скачать в хорошем качестве

LNVM pētnieku lekcijas par Latvijas sentautām

LNVM un Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības projektā – radošajā dienā “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī” 2024. gada 18. novembrī – lekciju ciklu par Latvijas sentautām piedāvāja LNVM Arheoloģijas departamenta pētnieki. Pētniece Ingrīda Līga Virse lasīja lekciju “Kurši – viena no Latvijas sentautām”. Latvijā kādreiz dzīvojušās sentautas jau pirms daudziem gadsimtiem zudušas un saplūdušas latviešu tautā, bet pat mūsdienās atšķiram dažādu novadu iedzīvotājus gan pēc valodas, gan temperamenta. Tās ir atskaņas no laika, kad mēs vēl bijām kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lībieši vai vendi. Priekšlasījumā tika mēģināts noskaidrot, kad un kā izveidojās kurši, kur tie dzīvoja, kāda bija to valodas piederība, apģērbs un materiālā kultūra. LNVM Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa lasījuma tēma bija “Latgaļi, sēļi un Latvijas vēsturiskās zemes”. Lekcija sākās ar skaidrojumju, kāpēc atšķirībā no kuršiem, zemgaļiem un sēļiem, kuriem atbilst Kurzeme, Zemgale un Sēlija, latgaļi ir divu vēsturisko zemju – Vidzemes un Latgales – iedzīvotāju senči. Taču galvenā vērība tiks pievērsta latgaļu un sēļu sentautu atšķirīgajam veidošanās procesam, sēļu klātbūtnei Vidzemē, ko iezīmē kāpjošās intonācijas valodā, kā arī par kopīgo un atšķirīgo latgaļu un sēļu materiālajā kultūrā gadsimtu gaitā. Tēmu “Zemgaļu pēdas Latvijas vēsturē: liecības, leģendas un mantojums” izvērsa pētniece Austra Engīzere. Lekcija bija stāsts par seno zemgaļu sentautu – tās izveidošanos, attīstību, tai raksturīgo materiālo kultūru, lomu latviešu tautas etnoģenēzē un nedaudz arī par zemgaļu atstātā mantojuma izmantošanu nacionālās identitātes un pašlepnuma stiprināšanā. Pētnieks Vitolds Muižnieks piedāvāja lekciju “Lībieši un vendi – Baltijas somu iedzīvotāji”. Baltijas somi ir vieni no Latvijas pamatiedzīvotājiem ar senu savdabīgu kultūru un sarežģītu vēsturi. Baltijas somu tautību grupā iekļaujas lībieši un vendi, par kuru izcelsmi zinātnieku vidū nepastāv vienprātība. Rakstītajos avotos ziņas par lībiešiem ir atrodamas, sākot no 11. gadsimta, bet vendi pirmoreiz minēti tikai 13. gadsimtā. Arheoloģiskā kultūra, kas identificējama ar lībiešiem, formējusies kopš 10. gadsimta, savukārt vendu klātbūtne ir izsekojama 11.–13. gadsimta arheoloģiskajos pieminekļos. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība lībiešu un vendu etniskajiem jautājumiem (to izcelsmei un asimilācijai), apdzīvotajai teritorijai, arheoloģiskajiem pieminekļiem, materiālajai kultūrai un apbedīšanas tradīcijām.