Alfrēds Vinters - Gājputni (195-) скачать в хорошем качестве

Alfrēds Vinters - Gājputni (195-)

Dziesma izdota Zviedrijā, droši vien tajā pašā Melvaton mūzikas izdevniecībā. / Alfrēds Vinters nevienu dienu viņš nebija studējis mūziku kādā mācību iestādē. Šim apstāklim bija savas priekšrocības un savi trūkumi. Viņu netraucēja nekāds “akadēmisms”. No viņa mutes un akordeona vārdi un melodijas gāja tieši tautas ausī un sirdī. Bet viņa tehnika nebija izkopta, viņš pats neprata savas melodijas aranžēt orķestrim.” Dzīvības devēji lielajam šlāgeru komponistam bija no Mazsalacas puses nākušie kučieris Kārlis un viņa sieva Marija. Puika atskrējis 1908. gada 15. septembrī septiņos no rīta, un viņam doti divi vārdi - Alfreds Aleksandrs. Alfrēda Vintera vadībā 1933. gadā tika izveidota jauna deju kapela ‘’Jautrā kapelle’’ un jau Lieldienās viņu dziesmas parādās “Bellaccord Electro” skaņuplatēs. Kapelas dziesmu repertuārā galvenokārt bija tieši Alfrēda Vintera komponētās dziesmas. Četrdesmit radošā darba gados komponists iedziedājis apmēram 60 dziesmas “Bellaccord Electro” skaņuplatēs, sarakstījis vairāk nekā 200 melodiju un dziesmu tekstu, kā arī radījis kompozīcijas akordeonam. A. Vinters ir pirmais vārdu autors, komponists, instrumentālists un dziedātājs vienlaicīgi. Viņa dziesmas "Trīs vītušas rozes (veltīta pirmajai sievai), "Gaujas laivinieks", "Neskumsti, meitenīt", “Draugs, nejautā”, “Ko sēro, draugs”, “Viltīgās acis”, “Svešumā”, “Dzintra” un citas skan arī šodien un joprojām ir populāras kā šlāgerdziesmas. Vinters ir pirmais mūziķis Latvijā, kurš vienpersoniski ir komponists, dzejnieks, instrumentālists un dziedātājs, aizsākot patlaban visai populāru “vienautorības” tradīciju, nekad nepretendēdams uz augstās mākslas troni. Šāds muzicēšanas veids pieļāva arī brīvu interpretāciju paša radītajām dziesmām, piemēram, nomainot vai variējot dziesmu tekstus. Apguvis akordeona spēli, Alfrēds dziesmas sacerēja tā pavadībā, un, tā kā notis viņš lāga nepazina, tad melodijas dziedāja priekšā savam vijolniekam Skadiņam, kurš tās pierakstīja. Skadiņš atmiņās raksta, ka 30. gadu vidū Vintera “Jautrā kapela” vingrinājusies Freda tēva dzīvoklī Termiņcietumā, un, kad dziesmas samēģinātas, uzreiz notikuši ieraksti. 1945. gadā Alfrēds Vinters aizbrauca uz Zviedriju. Tur viņš strādāja dzelzceļa stacijā, mazgāja traukus bāros un restorānos, kamēr ne tika iekārtota personīgā skaņu ierakstu studija – latviešu skaņuplašu uzņēmums „Melvaton”. Pamazām komponista dzīve atgriezās normālās sliedēs un viņš atkal varēja pievērsties savai mīļotajai mūzikai. Vinters atrod darbu kādā zviedru filmu un nošu uzņēmumā; meita saka, ka pensijā viņš aizgājis no vācu firmas Agfa filiāles, kur komponists bijis pastmeistars, jo perfekti zinājis vācu valodu. Lai nu kā, darbs bijis tik ienesīgs, lai Vinters varētu lūgt kredītu bankai un jau 1951. gadā izveidot pats savu skaņu plašu izdevniecību Melvaton. Vienlaikus 50. gadu sākumā Stokholmā atkal dzied “3 Vinteri” - šoreiz Edgars Dimiters, Filips Bergs un pats komponists. Viņu iedziedātais elegantais valsis “Sirds tik skumja” kļūst par vienu no pirmajiem Vintera apgāda Melvaton izdevumiem. Jaunie “3 Vinteri” no jauna iedzied arī dažu labu 30. gadu dziesmu, skaņuplatēs iemūžināts arī paša komponista solo vokālais sniegums, kurš jau izklausās daudz labāk nekā Bellacord laikos, Zviedrijā top arī jaunas dziesmas - kopskaitā apmēram 30. Cieša sadarbība Vinteram izveidojas ar zviedru pianista Arvīda Sundīna orķestri, kurš ieskaņo vairākus dziesmu pavadījumus. 1957. gadā Vinters kopā ar Stokholmas Daugavas Vanagu ansambli ieraksta arī vairākas populāras kara laiku melodijas. Latvijā Vinters pirmo reizi trimdas laikā ieradās 1960.gada augustā. Bet pēc citiem datiem Latvijā tika viesojies jau 1950., tad 1961., 1962., 1963., 1964., 1970., 1974. un 1975.gadā. Jau oktobrī Rīgā notika viņa koncerti kopā ar toreiz populāro dziedātāju Aino Bāliņu un Rīgas estrādes orķestri Egila Švarca vadībā. Šie koncerti vainagojās lieliem panākumiem. Precīzāk sakot tie notikuši 1960.gada 21.,22.,23. (divas reizes) un 24. oktobrī pēc skaita pieci. Orķestra pavadījumā izpildītas piecas Alfrēda Vintera dziesmas – “Trīs vītušas rozes”, “Rudzpuķu zieds”, “Par vēlu, draugs”, “Pasta balodis”, “Dziesmotā Rīga” -, un viens aranžējums “Smolandes meitenes”. Bija dziesmas, ko dziedāja atkārtoti.Klausītāju lielās atsauksmes dēļ notikuši seši papildkoncerti. Koncerta programmā izskanējusi R. Paula izpildījumā simfoniskā džeza svīta. Vēlāk ar koncertiem Latvijā nav uzstājies. Alfrēda Vintera mūžs noslēdzās Zviedrijā 1976.gada 23.oktobrī.