Saruna ar daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” veidotājiem скачать в хорошем качестве

Saruna ar daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” veidotājiem

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 18. decembrī plkst. 17.00 rīkoja tiešsaistes sarunu par leģendāro izdevēju Emīliju Benjamiņu, tā laika notikumiem, Latvijas preses un politisko vidi. Kultūras žurnāliste Eva Johansone tikās ar pārstāvēm no “Emīlija. Latvijas preses karaliene” radošās komandas - režisori Kristīni Želvi un vēsturnieci Inetu Lipšu. Vēsturiskā daudzsēriju filma ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. "Emīlija. Latvijas preses karaliene" stāsts sešās spēlfilmās aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla "Atpūta" sākuma 1924. gadā līdz viņas bojāejai 1941. gadā Sibīrijā. Galvenās lomas filmā atveido Guna Zariņa, Juris Bartkevičs, Artūrs Skrastiņš un daudzi citi Latvijā labi zināmi aktieri. Sarunā filmas veidotāji stāstīs par filmas tapšanas aizkulisēm, izpēti, kā arī uzklausīs dažādus viedokļus. "Emīlija. Latvijas preses karaliene" pasaules pirmizrādi piedzīvoja šī gada rudenī, un drīz būs pieejama interesentiem visā pasaulē. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem redzamas daudzas vēsturiskas personas – Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins. Emīlija Benjamiņa (1881–1941) bija žurnāliste, izdevēja un sabiedriskā darbiniece. Viena no ietekmīgākajām starpkaru Latvijas sievietēm, pieprasītā laikraksta "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) un ģimenes žurnāla "Atpūta" (1924–1940) izdevēja, parakstījusies arī kā redaktore. Par savu sabiedrisko darbību saņēmusi vairākus ārzemju un Latvijas apbalvojumus, t. sk. IV un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1932, 1937) un Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķiras zelta medaļu (1935).