Pasažieru pārvadātājiem grūtības slikto ceļu dēļ скачать в хорошем качестве

Pasažieru pārvadātājiem grūtības slikto ceļu dēļ

Pārmitrinātie, nestspēju zaudējušie grants autoceļi šopavasar daudzviet Latvijā sagādā problēmas autovadītājiem, tai skaitā arī pasažieru pārvadātājiem. Uzņēmuma “Jēkabpils autobusu parks” šoferi ik dienu brauc pa dažādiem vietējas nozīmes autoceļiem Jēkabpils apkārtnē, un to stāvoklis vairākos posmos, viņuprāt, vērtējams kā katastrofāls. SIA “Jēkabpils autobusu parks” katru darba dienu veic maršrutu Jēkabpils – Medīlas – Mežāre – Jēkabpils, kas ved pa vairākiem valsts vietējās nozīmes autoceļiem. Virgīnijs Pečauskis par autobusa šoferi strādā jau 15 gadus, un teic, ka sliktā stāvoklī ir daudzi grants ceļi, arī šajā maršrutā: “Grāvju līmeņi ir tādi, ka ceļi ir dziļāki. Tu ej kā pa tuneli iekšā. Ūdenim nav, kur palikt. Grants ceļi pavasaros vispār ir ļoti grūti izbraucami, pat autobusi slīkst iekšā.” Maršrutā nav daudz pasažieru – arī šajā reisā tiek apkalpoti tikai daži cilvēki, bet katram no viņiem tā ir vienīgā iespēja tikt uz darbu un citām darīšanām pilsētā. Autobusa pasažiere Valija stāsta: “Es dzīvoju Mežaratītēs, pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Mežāri. Reizi nedēļā braucu uz pilsētu, bet ceļi ir drausmīgi.” Slikto ceļu dēļ ir gadījumi, kad autobusi spiesti pārvietoties ar mazāku ātrumu, tādējādi reisi reizēm kavējas. Pavasara šķīdoņa ietekmē ļoti grūti izbraucams ir gan autoceļš Sūnas – Mētriena, gan autoceļš Jaunāmuiža – Ratītes – Mežāre. Lai gan šonedēļ šie ceļi nogreiderēti, jau pēc dažām dienām vairākos posmos atkal veidojas dubļu masa un rises. Viens no sliktākā stāvoklī esošiem grants ceļiem Jēkabpils apkārtnē šobrīd ir valsts vietējās nozīmes ceļš Jēkabpils – Antūži – Medņi. Pagājušajā nedēļā uz šī ceļa iestiga viens no “Jēkabpils autobusu parka” autobusiem, tādējādi nespējot izpildīt reisu līdz galam. SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis stāsta: “Ne greiders, ne traktori, nekas nevarēja izvilkt ārā. Sazinājos ar ceļa daļu, atbrauca ekskavators. Pakši autobusam tika noplēsti, kamēr mēs to dabūjām ārā. Pēc tam autobuss vēl divas dienas stāvēja, kamēr mēs to savedām kārtībā. Autobuss bija tā iesēdies – “līdz acīm” kā tautā saka. Riteņi karājās gaisā, un autobuss guļ uz tā ceļa.” Uzņēmumam šis esot pirmais gadījums vairāku gadu laikā, kad autobuss pilnīgi iestieg dubļos. Par to, cik sliktā stāvoklī ir kāds konkrēts ceļš, šoferi uzzina tikai tad, kad jau devušies reisā. “Kādreiz pirmie ziņotāji bija piena mašīnu šoferi,” stāsta Ščerbickis. “Ja priekšā bija sliedes, ja piena mašīna bija izbraukusi, tad šoferis ar pasažieru autobusu varēja braukt ar pārliecību, ka viņš nokļūs galā. Tagad mēs esam pirmie.” “Latvijas valsts ceļi” uzsver, ka grants autoceļus iespējams greiderēt tikai tad, kad tie ir apžuvuši un tehnikai ir iespēja piekļūt konkrētajām vietām. Situācija varētu uzlaboties nākamnedēļ, prognozē uzņēmums. Sandra Paegļkalne