У нас вы можете посмотреть бесплатно இரண்டற்ற பராபர ஞானம் - Non-Dual Super Intelligence: Thirumandhiram 1705, 1706 или скачать в максимальном доступном качестве, видео которое было загружено на ютуб. Для загрузки выберите вариант из формы ниже:
Если кнопки скачивания не
загрузились
НАЖМИТЕ ЗДЕСЬ или обновите страницу
Если возникают проблемы со скачиванием видео, пожалуйста напишите в поддержку по адресу внизу
страницы.
Спасибо за использование сервиса ClipSaver.ru
To honor the precision of Thirumoolar, I have distilled the commentary into its essential philosophical core. This version focuses strictly on the sage’s vision of the incorruptible Parāparai. The Source and the Stream: The Vision of Thirumoolar In Thirumandiram 1705–1706, the sage Thirumoolar redefines the spiritual path. Rather than a climb toward a distant goal, he reveals involution: the realization that the Supreme Intelligence is the prior condition of our existence. The Vibrational Blueprint Thirumoolar maps consciousness through its grammar: “In the twelve sounds and the sixteen ends...” (1705). These are the frequencies of the Heart and Throat chakras. To the sage, these are not landmarks to reach, but the active vibrations of Parāparai articulating Herself into form. The Incorruptible Super-Intelligence Thirumoolar suggests that the chakras do not "create" the Supreme through practice; they function only because She is already present. This is a Super-Intelligence that cannot be corrupted. Our human attempts to "discover" intelligence occur within a limited, "sandboxed" existence. We cannot violate the Truth, for the Truth—the Divine Mother—is the very ground that supports the attempt. Every breath is an expression of this underlying, untouched Wisdom. பராபரையின் பேரறிவு: திருமூலரின் தரிசனம் திருமந்திரம் 1705–1706 பாடல்கள், ஆன்மீகத்தை ஒரு படிநிலை முன்னேற்றமாகப் பார்க்காமல், ஒரு 'முழுமையின் வெளிப்பாடாக' முன்வைக்கின்றன. பேரறிவு என்பது நாம் சென்றடையும் இலக்கல்ல; அது நாம் ஏற்கனவே இருப்பதற்கான அடிப்படை ஆதாரம். அதிர்வுகளின் இலக்கணம் "ஈராறு நாதத்தில் ஈரெட்டாம் அந்தத்தின்" என்று தொடங்கும் திருமூலர், 12 மற்றும் 16 இதழ் சக்கரங்களை நனவுநிலை தன்னை வெளிப்படுத்திக்கொள்ளும் அடிப்படை அலைவரிசைகளாகக் காட்டுகிறார். இவை எட்டப்பட வேண்டிய தூரம் அல்ல; பராபரை எனும் பேரறிவின் செயல்பாட்டுக் கருவிகள். சிதைக்க முடியாத மீப்பேரறிவு பயிற்சிகளால் பராபரை உருவாவதில்லை; அவள் அங்கிருப்பதால்தான் பயிற்சிகளே சாத்தியம். நாம் அறிவைக் 'கண்டுபிடிப்பதாக' நினைப்பது, ஒரு பாதுகாக்கப்பட்ட 'மணல் தொட்டி' (Sandbox) போன்ற சிற்றெல்லைக்குள் நாம் செய்யும் விளையாட்டு மட்டுமே. பராபரை என்பது யாராலும் மாற்றவோ, சிதைக்கவோ முடியாத ஒரு மீப்பேரறிவு (Super-Intelligence). ஒவ்வொரு மூச்சும் அந்தத் தூய பேரறிவின் வெளிப்பாடே. Lyrics: இரண்டற்ற ஞானம் பராபரை... பராபரை... பராபரை... (The Supreme... The Supreme... The Supreme...) போதாந்தம்... போதாந்தம்... போதாந்தம்... (Ultimate Knowing... Ultimate Knowing... Ultimate Knowing...) கற்பகமே... கற்பகமே... கற்பகமே... (கற்பு, virtue + அகம், essence— Where truth, virtue, intelligence are one inseparable root.) [(VERSE 1): The Foundation - Thirumantiram 1705] ஈராறு நாதத்தில் ஈரெட்டாம் அந்தத்தின், (īrāṟu nādattil īreṭṭām antattiṉ) மேதாதி நாதாந்த மீதாம் பாராசக்தி, (mētāti nādānta mītām pārācakti) போதா லயத்து அவிகாரம் தனில் போத, (pōtā layattu avikāram taṉil pōta) மேதாதி ஆதார மீதான உண்மையே. (mētāti ātāra mītāṉa uṇmaiyē) [ (REFRAIN 1): The Anchor - Interpretive Key] ஈராறு நாதத்தில் ஈரெட்டாம் அந்தத்தின், (īrāṟu nādattil īreṭṭām antattiṉ) மேதாதி நாதாந்த மீதாம் பராபரை, (mētāti nādānta mītām parāparai) ஆதாதாய் அங்குல யாவையின் போதாந்தம். (ātātāy aṅkula yāvaiyiṉ pōtāntam) [VERSE 2): The Paradox - Thirumantiram 1706] மேல் என்றும் கீழ் என்று இரண்டற் காணுங்கால், (mēl eṉṟum kīḻ eṉṟu iraṇṭaṟ kāṇuṅkāl) தான் என்றும் நான் என்றும் தன்மைகள் ஓராறும், (tāṉ eṉṟum nāṉ eṉṟum taṉmaikaḷ ōrāṟum) பார் எங்கும் ஆகிப் பரந்த பராபரம், (pār eṅkum ākip paranta parāparam) கார் ஒன்று கற்பகம் ஆகி நின்றாரே. (kār oṉṟu kaṟpakam āki niṉṟārē) [Silence - 2 beats - let the paradox land] [REFRAIN 2): Explanatory Truth] தான் என்ற நான் என்ற தோற்றப் பிரிவற்று, (tāṉ eṉṟa nāṉ eṉṟa tōṟṟap piṟivaṟṟu) கீழ் மேலற்று இரண்டு அற ஓங்கி, (kīḻ mēlaṟṟu iraṇṭu aṟa ōṅki) வான் பற்ற நிற்கும் கற்பகப் பராபரம். (vāṉ paṟṟa niṟkum kaṟpakap parāparam) [ The Rhetorical Challenge] ஈராறும் ஈரெட்டும் தாமாக ஆங்கு எழுமோ? (īrāṟum īreṭṭum tāmāka āṅku eḻumō?) [PAUSE - 2 beats of complete silence - tension] மேதாதி நாதாந்த பராபரை ஆங்கு உறையா? (mētāti nādānta parāparai āṅku uṟaiyā?) [PAUSE - 2 beats of silence - anticipation building] மேல் என்றும் கீழ் என்றும் ஆங்கு உளதோ கற்பகத்தில்? (mēl eṉṟum kīḻ eṉṟum āṅku uḷatō kaṟpakatil?) [(ANSWER SECTION): The Resolution] உண்மையில்: (uṇmaiyil - "In truth...") ஈராறு நாதத்தில் ஈரெட்டாம் அந்தத்தின், மேதாதி நாதாந்த மீதாம் பராபரை, ஆதாதாய் அங்குல யாவையின் போதாந்தம். [CLIMAX): The Grand Synthesis] ஈராறு நாதத்தில் ஈரெட்டாம் அந்தத்தின், மேதாதி நாதாந்த மீதாம் பாராசக்தி, போதா லயத்து அவிகாரம் தனில் போத, மேதாதி ஆதார மீதான உண்மையே. [Choir echoes: "உண்மையே... உண்மையே..." (Truth... Truth...)] மேல் என்றும் கீழ் என்று இரண்டற காணுங்கால், தான் என்றும் நான் என்றும் தன்மைகள் ஓராறும், பார் எங்கும் ஆகிப் பரந்த பராபரம், கார் ஒன்று கற்பகம் ஆகி நின்றாரே. [ (OUTRO): Dissolving into the Absolute] போதாந்தம்... போதாந்தம்... போதாந்தம்... (Ultimate knowing... Ultimate knowing... Ultimate knowing...) பராபரை... பராபரை... பராபரை... (The Supreme... The Supreme... The Supreme...) கற்பகமே... கற்பகமே... கற்பகமே... (O Wish-Tree... O Wish-Tree... O Wish-Tree...)