Mājā un sētā: Vislabākais ābols sidram ir saldi rūgts скачать в хорошем качестве

Mājā un sētā: Vislabākais ābols sidram ir saldi rūgts

Vieni no senākajiem un populārākajiem Latvijā audzētajiem augļiem ir āboli. Dārzkopības institūta dārzā aug ap 600 ābolu šķirņu. Pašreiz zinātnieki meklējot piemērotāko ābolu šķirni sidra ražošanai. Dobelē āboliem ir arī savi svētki, kas šogad notika jau 15. reizi. Āboliem piemīt veselību veicinošas īpašības. Tie jau kopš seniem laikiem ir iekļauti daudzu cilvēku ēdienkartē. Tie ir vieni no populārākajiem augļiem arī Dobelē, kur tiem jau 15 gadus ir pašiem savi svētki – Ābolu svētki. Dārzkopības institūta dārzā augot ap 600 šķirņu ābolu. Lielākā daļa gan jau esot novāktas, bet nesen aizvadītajos Ābolu svētkos degustācijas galdā celti 61 šķirnes āboli. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase: “Daudzās Latvijas vietās ir pārbagāta ābolu raža. Ir tikai tās dažas vietas, kur pavasarī temperatūra bija pat -7 grādi, tur gan tās ražas nav, bet pamatā raža ir ļoti bagāta. Gandrīz 90% ražas ir novākta. Palikušas tikai pašas vēlākās šķirnes kā “Beloruskoje maļinovoje”.” Kā skaidro vadošā pētniece Laila Ikase, ābelēm esot tendence ražot katru otro gadu, tomēr daudz kas esot atkarīgs arī no cilvēku darbības. Ikase: “Katru gadu visas neražo, daži koki ražo pāru gados, bet, ja ražu laicīgi izretina un pareizi izveido vainagu, tad praktiski ražo katru gadu. Pirmkārt, pārprodukcija Latvijā iestājusies, jo augļu dārzos kādreiz stādīja tikai vasaras vai rudens šķirnes. Ziemas šķirnēm, protams, vajag attiecīgu glabātavu, zemu temperatūru, tāpēc visi viņas nevar audzēt. Liela auguma koks dod līdz 80 kilogramu ābolu, tāpēc labāk kādu pundurkoku stādīt, tam ir maksimums 30 kilogramu.” Tomēr, ja dārzā aug ne tikai vasaras šķirņu āboli, būs jādomā, kā tos pilvērtīgi saglabāt, lai gardu muti notiesātu ziemā. Ikase: “Glabāt var rudens un ziemas sķirnes ābolus. Temperatūrai jābūt ne vairāk par četriem grādiem tai glabātavā, lai āboli nepārgatavotos. Ko tagad dara? Spiež sulu, ļoti daudzi taisa vīnu un sidru, vāra ievārījumus, ne jau vairs tās vecās receptes, bet ar brūklenēm, ar ingveru var savārīt, un, protams, ir žāvēti āboli. Neaizmirstam par tiem.” Pie ābolu degustācijas daudzi par garšīgāko atzīst šķirni “Rubīns”, bet sastopam arī cilvēkus, kuri interesējās par sidra ražošanai labākajiem āboliem. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase skaidro, ka vislabākais ābols sidram esot saldi rūgts. Sidram varot izmantot mežābolus, bet nupat esot sācies Baltijas sidra projekts, kur nākamos trīs gadus, sadarbojoties ar sidra ražotājiem arī Lietuvā un Igaunijā, zinātnieki veiks padziļinātu ābolu škirņu analīzi, lai noteiktu to ietekmi uz sidru. “Pārbaudīsim, kā tie kurā novadā izdodas, kā ietekmē augsne un klimats, kuras šķirnes ir labākās. Protams, tur būs ļoti specifiskas šķirnes. Vislabākais ābols sidram ir saldi rūgtais, tas ir tas, ko pats tu neēdīsi.” Ābolus, protams, var izmantot gardu plātsmaižu pagatavošanai. Ābolu svētkos šoreiz bija arī recepšu parāde – “Mana recepte – ābolrausis”. Saimnieces stāsta, ka šoreiz ābolraušus izcepušas pēc savām iemīļotajām receptēm. Ābeles esot pirmie kultivētie koki, ābolos esot ap 50 dažādu vitamīnu, bet ideju par Ābolu svētkiem pirms 15 gadiem Dārzkopības institūta vadošā pētniece un toreizējā direktore Edīte Kaufmane uz Dobeli esot atvedusi no Zviedrijas.