Balkan Motorcycle trip Day 10 | Mostar - Plitvička Jezera скачать в хорошем качестве

Balkan Motorcycle trip Day 10 | Mostar - Plitvička Jezera

  / adventuristi     / adventuristi_rix   Map (without TET section): https://www.google.com/maps/@44.14566... 10. diena Mostar, Melnkalne Tomēr ir tur sava gudrība, ka garākos motobraucienos vajag plānot dienā nobraukt ne vairāk kā 250km vai ne ilgāk kā 8 stundas. Vakardienas salīdzinoši agrais finišs un relaksētais vakars ir devis baigi labo nakstmiegu. Tik labu, ka mani pamodina klauvējieni pie numuriņa durvīm. Pirmā doma, ka esmu "atstāts pagulēt" un ir nokavēta izrakstīšanās ap 12:00 :) Bet, nē! Nogulēts sarunātais brokastu laiks par 30 minūtēm. Visu nakti, sildīšanas režīmā ir strādājis pie griestiem piestiprinātais kondicionieris, žāvējot izmazgāto veļu, logs atvērts. Nedzirdēju arī tuvāko mošeju klaigāšanu sullēktā. Mūsu viesnīciņa ir blakus vecpilsētai, daudzstāvu māju kvartālā. Tā nav liela, bet ir labi un ērti iekārtota. Vestibilā pieejams kafijas automāts, tējas, augļi. Ir apakšzemes stāvvieta. Šeit apmetusies arī kāda japāņu tūristu grupa. Brokastu galds, kā pārsteigums, ir draugu uzservēts - ar improvizētu saldo un sāļo dzimšanas dienas "kūku". Noskaņojums visiem pēc labās atpūtas ir pozitīvi kaujiniecisks. Pacīnoties ar japāņiem par olu kulteni un vietām pie galdiņiem, sarunājam izbraukšanas laiku un apskatam iespējamos šīs dienas maršrutus un solītās laika prognozes. Viss izskatās rožaini - blakus viesnīcai iet Bosnijas TET maršruts, lietus būs tikai vietām un īslaicīgs ar negaisa mākoņiem. Zinot, ka TET būs interesants un būs grūti no tā nobraukt, nenovelkot kādu robežu, vienojamies bezceļa priekam atvēlēt 2 stundas un tad atgriezties pie plānotā maršruta, kas arī nav īss - 330km 5 stundās pa kalniem. Un kā jau katru dienu, nevigācijā uzliekam opciju izvairīties no autostrādēm un maksas ceļiem. Izrakstoties, atkal notiek cīņa par iespēju norēķināties ar karti :) Garāžā sagatavojam močus, notīram ķiverēm stikliņus, piestiprinam telefonus navigēšanai, sarunājam, kurš kuru aplikāciju lietos un neuzvelkam lietus ekipējumu, jo ārā spīd saule! Izlavierējam pa mikrorajona pagalmiem un mazajām ieliņām. Pieļaujam pāris navigācijas kļūdas kamēr saprotam, ka TET maršruts šajā posmā kartē ir ar apmēram 30m nobīdi. Pēc dažiem kvartāliem ieliņa pārtop šaurā serpentīna ceļā, kas strauji uzved mūs kalnā, no kura paveras skaists skats pār pilsētu. Šodien esam sarunājuši, ka, pateicoties foršajam laikaim, vairāk fočēsim, tāpēc piestājam uz pirmo fotosesiju. Esam saģerbušies pārāk silti, pārvelkam plānos kreklus. Kā jau katru reizi šajā ceļojumā, ir sajūta, ka, uzbraucot uz TET maršruta, nonāc nedaudz citā realitātē - pazūd satiksme, neesi uz tūristu takām, nav šoseju infrastruktūras, cilvēki izbrīnīti, kā un kāpēc tu te brauc, vai neesi apmaldījies? It kā ceļi ved pa "nekurieni", tomēr skati, daba un apkārtējā vide ir daudz neskartāka un mežonīgāka. Īsta bauda. Arī daudzi kalnu celiņi ir noasfaltēti, jo pretējā gadījumā tos būtu ļoti grūti uzturēt, ņemot vērā kūstošā sniega un lietus ūdeņu izskalošanu. Ķiveres komunikācija atskan: "Eu! Džeki! Man te kaut kas nav labi ar motoru!" Atbraucām! Uz BMW paneļa parādās kļūda un motors skan skaļāk nekā ierasts. Tiek meklētas eļļas noplūdes pēdas, jo lielākais risks ir bijis pārsist motora korpusu vai radiatoru ar kādu akmeni, kuri diezgan bieži un skaļi atsitās pret aizsargpannām. Viss sauss. Eļļas līmenis un krāsa normāla. Tosols vietā. Nolemjam piepildīt eļļas līmeni līdz max atzīmei, bet arī tas skaņu un paziņojumu neizdzēš. Sākam jau kalt alternatīvos mājās nokļūšanas plānus un iespējas sameklēt tuvākās darbnīcas vai dīlerus. Tomēr, pēc pāris nobrauktiem kilometrim, skaņa un kļūda izzūd. Baigais atvieglojums un prieks! Esam kārtējās virsotnes pakājē, kur ir nacionālais parks un arī kāds kalnu kūrorts. Vietām uzrodas nelieli jaunuzcelti kalnu ciematiņi, kur tukšās mājas gaida sezonu un atpūtniekus. Izlaižam ceļa posmu, kas ved stāvus augšā virsotnē un atpakaļ. Kaut arī tas būtu labs piedzīvojums ar stāviem serpentīniem un noteikti būtu arī labi skati, šie padsmit kilomerti mums paņemtu vēl vienu stundu. Dodamies tālāk un nu jau ceļš ved mūs lejā uz ieleju. Vietām segums ir ļoti līdzens, vietām izskatoti akmeņains. Peizāža un plašumi neaprakstāmi. Noteikti kādreiz gribētu izbraukt visu Bosnijas TET maršrutu no A līdz Ž. Ceļa kreisajā pusē caur krūmiem ik pa brīdim pazib kanjos un kāds ūdenskritums. Taču viss ir norobežots un apstāties nav kur. Piestājam kādā mazā sānu kabatiņā, kur jau noparkojies džipiņš. Te ierīkots neliels skatu laukumiņš. Kārtējā īsā fotosesija, nenovelkot ķiveres. Klāt nakstsmājas un karstā duša! Otrā komanda jau atkal ir ieradusies pirmā un ieņēmusi stāvvietu zem nojumes. It kā būtu jāiet pasvinēt jubileja, bet nevienam īsti ēst negribās un nolemjam šovakar arī doties ātrāk pie miera. Bijusi kārtējā foršā diena uz mocīša! Rīt jāizbrauc no Horvātijas un jāšķērso visa Slovēnija, lai sasniegtu Alpus.