ReTV: Kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus personām, kurām ikdienā nepieciešams atbalsts? скачать в хорошем качестве

ReTV: Kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus personām, kurām ikdienā nepieciešams atbalsts?

Kopš 2016. gada deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijas pašvaldībās būtiski pieaudzis sociālo pakalpojumu klāsts. Līdz 2023. gada nogalei izmaksas par šiem pakalpojumiem sedz Eiropas fondu līdzekļi, bet pēc tam tās gulsies uz pašvaldību pleciem. Valstī pagaidām nav izstrādāts vienots risinājums, kā šos pakalpojums turpmāk nodrošināt. Sākot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē, pašvaldībās nemaz neapjauta, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma laika gaitā trīskāršosies. Tāpat neviens nevarēja prognozēt, ka pasaules notikumu dēļ strauji kāps dažādu pakalpojumu izmaksas. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone norāda: “Izaicinājumi ir tādi, ka cenas par pakalpojumu sniegšanu ir pieaugušas uz pusi, salīdzinot ar 2016. gadu. Piemēram, ja 2016. gadā pašvaldība rēķināja, ka vienam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, lai varētu saņemt atbalstu grupu dzīvoklī un dienas aprūpes centrā, vajadzētu aptuveni septiņarpus tūkstošus gadā, tad šobrīd tie ir vairāk nekā 18 tūsktoši eiro gadā.” Līdz šim šis izmaksas kompensēja Eiropas fondi, bet jau šī gada nogalē atbalsts beigsies. Tāpēc pašvaldībās pašlaik būtisks ir jautājums, kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus personām, kurām ikdienā nepieciešams atbalsts. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks vērtē, ka nākamajā gadā šāda veida sociālo pakalpojumu nodrošināšani papildus būs nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. “Būs jāsamazina pakalpojumu skaits, jārunā ar pakalpojumu sniedzējiem par cenām, jo tās ir diezgan augstas. Tā nauda ir pieejamāka, cenas ir kāpušas uz augšu. Kad naudas būs mazāk, tad cenas uz leju. Iesiem vairāk to modeli, kad būs individuāla izvērtēšana, nevis “es gribu visu”, bet skatīsimies, kas visvairāk ir vajadzīgs un kāds pakalpojums ir visatbilstošakais.” Programmas gaitā daudzās pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra, izbūvēti grupu dzīvokļi, uzcelti dienas centri. Atbalsta centrs “Pērle” ir viena no trim vietām Cēsu novadā, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pieejams dienas centrs un dažādi rehabilitācijas pakalpjumi, kā arī izveidotas speciālās darbnīcas. Šiem cilvēkiem šeit iespējams socializēties, kā arī attīstīt dažādas prasmes. Atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ viņi nevar iekļauties mūsu prasīgajā darba tirgū. Šeit kādas noturības prasmes attīstīta, darbojas darbnīcās. Ja to tagad noņem nost, tad cilvēkus iedzen būrī, kas ir viņu dzīves vieta. Tad atkarīgs, cik ģimene spēj, kādam varbūt ir aktīvāka, kāds gājis kā brīvprātīgais, bet cits varbūt ir dzīvojis mājā un neko vairāk nav redzējis.” Pašvaldībām Vidzemē gadā cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem atbalstam un dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai kopumā papildus būs nepieciešami aptuveni četrarpus miljoni eiro. Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa ReTV norāda, ka izprot šī brīža sarežģīto situāciju, bet pašvaldībām bija jārēķinās, ka Eiropas līdzekļi reiz beigsies un saistības būs jāuzņemas uz saviem pleciem. Labklājības ministrijas paspārnē pašlaik izstrādā minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kuram būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldība. “Tajā procesā mēs paredzam, ka valsts virzītu priekšlikumu, kuri būtu tie pakalpojumi, kuriem valsts dod savu līdzfinansējumu, cik lielā apmērā. To jau likuma virzīšanas brīdī iezīmētu. “ Skaidrs, ka pašvaldības nākamgad nepārtrauks nodrošināt deinstitucionalizācijas pakalpojumus. Bet katrai vietvarai būs rūpīgi jāizvērtē, cik lielā apmērā un kādas kvalitātes pakalpojumus turpmāk varēs nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Foto: Freepik