Jēkabpilietei Sanitai Seilei reta un interesanta nodarbošanās – stikla apstrāde liesmā скачать в хорошем качестве

Jēkabpilietei Sanitai Seilei reta un interesanta nodarbošanās – stikla apstrāde liesmā

Jēkabpiliete Sanita Seile ir māksliniece, kura nodarbojas ar Latvijā retu un ļoti savdabīgu stikla apstrādes veidu – stikla veidošanu liesmā. Viņas rokās stikls pārtop pērlītēs, kulonos, suvenīros un daudzos citos mākslas priekšmetos, un katrs no tiem ir neatkārtojams un ekskluzīvs. Apbrīnas vērts ir fakts, ka jauniete īpašo mākslas veidu apguvusi pašmācības ceļā. Sanita Seile demonstrē, kā top stikla suvenīrs – kaķītis, un vienlaikus stāsta, kā viņa sākusi aizrauties ar interesanto un Latvijā diezgan reti sastopamo amata mākslu – stikla apstrādi liesmā. Tagad mākslinieces šaurā, bet mājīgā darbnīca ir pilna ar stikla stienīšiem, darbarīkiem un gatavajiem izstrādājumiem, bet viss sākās pirms pieciem gadiem Norvēģijā, kur jauniete nereti uzturas. Sanita stāsta, ka toreiz viņa meklējusi sev kādu interesantu nodarbi: „Es izmēģināju visādus hobijus, bet šis aizrāva, kad ieraudzīju stikla pērlītes veikalā. Tur bija rakstīts: “Rokām taisītas stikla pērlītes”. Bija interesanti, kā kaut ko tādu var rokām sataisīt. Aizgāju mājās, paskatījos www.youtube.com, kādu laiku staigāju apkārt ar to domu, nevarēju izmest no galvas. Beigās saņēmos un pasūtīju iesācēja ekipējumu. Sāku Norvēģijā, pie rakstāmgalda, ar ļoti elementārām lietām. Beigās kļūsti atkarīgs, atbraucu uz Latviju, tad pamazām viss izauga līdz tam, kas ir pašlaik.” Nu jau vairākus gadus Sanita darina rotaslietas, pērlītes, suvenīrus, kulonus un citus priekšmetus no stikla, izmantojot degli, kas deg ar propāna gāzi un skābekli, stikla stienīšus, dažādus darbarīkus, kas ļauj pārveidot stikla formu, kā arī dzesēšanas krāsniņu. Māksliniece stāsta, ka stikla apstrāde liesmā no tradicionālās stikla pūšanas atšķiras ar izmēru: „Jo lielāka liesma, jo lielāku darbu tu vari taisīt. Man ir maza liesma, es varu taisīt sīkas detaļas un mazus darbus, bet stikla pūtēji var sakarsēt lielu stikla gabalu krāsnī un taisīt kaut ko lielu.” Lai gan jēkabpiliete ir izmēģinājusi gan stikla pūšanu, gan citus interesantus mākslas veidus, viņu aizrāvusi tieši stikla apstrāde liesmā. Sanita visu apguvusi pašmācības ceļā, tādēļ vēl apbrīnojamāka ir viņas prasme pakļaut stiklu visdažādākajām manipulācijām. „Es labprāt pamācītos, tagad es tiešām gribētu pie kāda pamācīties, bet līdz šim visu esmu apguvusi pašmācības ceļā ar interneta un dažu grāmatu palīdzību. Un prakse, prakse, prakse visu laiku,” uzsver Sanita. Gadu gaitā izstrādātas tādas iemaņas, ka mazais stikla kaķītis top nepilnu 10 minūšu laikā. Jauniete gan atzīst, ka ne vienmēr viss izdodas, un bieži ir gadījies, ka kaut kas saplīst vai nesanāk: „Vienreiz es saliku kopā divus dažādus stiklus, kas izskatās vienādi, bet atdziest dažādās temperatūrās, dažādā ātrumā. Tad viss saplīsa. Taisot lielāku skulptūru, ja es strādāju pie vienas detaļas un netīšām vai nu sakarsēju, vai atdzesēju citu daļu, tad arī saplīst. Arī tā ir gadījies, bet es cenšos mācīties no savām kļūdām.” Tā kā darbs saistās ar uguni, gāzi un skābekli, Sanita ievēro dažādus drošības noteikumus: „Man ir gāzes detektors, ugunsdzēšamais aparāts, arī cimdi, ja nu kaut kas deg. Vēl man ir pretapdegumu krēms. To man gadās lietot, jo dažreiz, kad es kaut ko taisu un esmu aizrāvusies, apdedzinu rokas neuzmanības dēļ.” Tāpat nevar iztikt bez īpašām brillēm, kas domātas ne tikai, lai aizsargātu redzi, bet arī lai varētu rūpīgāk izstrādāt darbiņu: „Ar brillēm es neredzu dzelteno liesmu, ko redzat jūs. Kad ielieku stiklu liesmā, tad tur ir dzeltena liesma. Ar brillēm es to neredzu. Tad varu labāk redzēt, ko es daru, kamēr stikls ir iekšā liesmā.” Sanita Seile ir individuālā darba veicēja, viņas klientu lokā ir ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki. Pārsvarā Sanita izpilda individuālos pasūtījumus, kā arī veido lietas, kas pašai šķiet interesantas. Māksliniece atzīst, ka viņas auditorija nav plaša, bet tas arī nav viņas mērķis. Vērojot Sanitas darbošanos un izveidoto priekšmetu daudzveidību, rodas iespaids, ka no stikla tiešām iespējams izveidot jebko. Jauniete teic, ka tā tas arī ir, tikai vajadzīga radošā iztēle un ļoti liela pacietība. Ļoti ticams, ka abas šīs īpašības Sanita mantojusi no mammas, kura ir ļoti pieprasīta šuvēja Jēkabpilī. Bieži vien klientes, ierodoties pie Sanitas mammas pēc jauna apģērba, gala rezultātā iegūst arī jaunajam tērpam atbilstošas stikla rotas. Nav šaubu, ka šāda mātes un meitas radošā sadarbība ir tiešām lielisks iedvesmas avots arī citām ģimenēm. Sandra Paegļkalne