Im. Kalniņš, J. Stulpāns - Ļeņina doma (1980) скачать в хорошем качестве

Im. Kalniņš, J. Stulpāns - Ļeņina doma (1980)

Imanta Kalniņa mūzika, Jeronīma Stulpāna vārdi Atskaņo Latvijas PSR Valsts akadēmiskais koris un Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris, dir. Aleksandrs Viļumanis, Sergeja Martinova solo Skaņuplate Мелодия С60-15399-400 Mūzika bijusi ideoloģijas instruments daudzām varām, arī, piemēram, K. Ulmaņa režīmam Latvijā. IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku programmā (1938) iekļautas pat 3 dziesmas, kas veltītas "Tautas Vadoņa" vai 15. maija tēmai. "Tautas Vadoņa" jēdziens un K. Ulmaņa vārds svētkiem veltītajā izdevumā izcelts treknrakstā, Dziesmu svētku rīcības komitejas prezidijs fotogrāfijā redzams sēdam pie Ulmaņa portreta. Tāpat grāmatas ievadā vēl pirms rīcības komitejas priekšsēdētāja J. Vītola portreta redzams K. Ulmaņa un karaministra J. Baloža portrets. Izdevuma titullapā pirms tā nosaukuma lasām rindas "Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa protektorātā".[1] Varam tikai iztēloties, kā izskatītos nākamie, 1943. gada svētki, un kā/vai t.s. "vadoņa kults" attīstītos, laikam ejot. Protams, ar krietni "biezāku uzslāņojumu" ideoloģiski korekta māksla tapa drīz sekojošajos Padomju okupācijas gados. Ideoloģisko skaņdarbu daudzums pat dažubrīd atspoguļoja konkrētā perioda Latvijas PSR vadības "iztapības" līmeni Maskavai.[2] Arī viedokļi, kādēļ pat talantīgi komponisti un dzejnieki iesaistījušies politizētu mākslas darbu radīšanā, atšķiras. Vieni teic - ar ideoloģiskiem darbiem varēts labi nopelnīt, savukārt citi ideoloģijas vadītos māksliniekus vaino kolaboracionismā. Daudzi radoši cilvēki šādus darbus radīt atteikušies, kas dažkārt tā vai citādi apcirpis profesionālās izaugsmes iespējas.[3] Tomēr dažkārt mākslinieki pamanījušies teju vienā laikā radīt pat ideoloģiski pretējus darbus. Gan Im. Kalniņa "Oktobra oratorija", gan dziesmas ar M. Čaklā vārdiem R. Kalniņa spēlfilmai "Četri balti krekli" datēti ar 1967. gadu.[4] 21. gadsimta Latvijā Padomju Latvijas laika ideoloģiskie skaņdarbi joprojām tiek uzlūkoti pretrunīgi.[3] Bez šaubām to vidū atrodam heroiskas un enerģiskas kompozīcijas, arī vājus skaņdarbus, tai pat laikā varam uziet arī oriģinālas un pat futūristiskas pērles. "Ideoloģiskā skaņdarba" zīmogs ne vienmēr uzspiežams viennozīmīgi, savu lomu spēlē arī pats zīmogotājs. Bet vai neveselu dzejas rindu augoni iespējams izgriezt no veselīgas mūzikas miesām? Un vai tas vispār jādara? Jautājums atbildams katram pašam. [1] IX. Latviešu dziesmu svētki. Sastādītājs Jēkabs Vītoliņš, Rīga, IX. dziesmusvētku rīcības komiteja, 208 lpp, 1938, http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-vispar... [2] "Dziedātājtauta", "Māksla un pieminekļi" no Latvijas Televīzijas raidījumu cikla "Melu laboratorija", Latvijas Televīzija, 2013, https://ltv.lsm.lv/lv/dokumentalie/me... [3] Dziedāt par Staļinu - iekšējās ētikas jautājums. Anastasija Ļadenko/TVNET, http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/36... 11.02.2011 [4] Imants Kalniņš. Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs, http://lmic.lv/core.php?pageId=722&id... --- Iekurs ugunskuru tavās krūtīs, Pāri visām šaubām pārliks tiltu, Ļeņina doma, doma silta, Lai tu vienmēr — lielu ceļu jūtīs. Viņa doma kļuvusi par mūsu, Katrā pukstā, katrā darbā pielās. Ļeņina doma, doma liela, Dvēselei un dzīvei noberž rūsu. Spīdzināta, mesta moku bedrēs, Tā nekad uz ceļiem nenoslīga — Ļeņina doma, vīrišķīga, Nemirstīga doma mūžam nedreb. Gadi pašķiras un gadsimteņi, Doma važas sarāvusi, brīva Ļeņina doma, doma dzīva Zvaigžņu ceļos aizvada to Ļeņins.