"Bēru tradīcijas Latvijas teritorijā 16.–18. gadsimta arheoloģisko...". Dr. hist. Vitolds Muižnieks скачать в хорошем качестве

"Bēru tradīcijas Latvijas teritorijā 16.–18. gadsimta arheoloģisko...". Dr. hist. Vitolds Muižnieks

Garīgās dzīves norises mūsdienu Latvijas teritorijā visbiežāk analizētas, balstoties uz rakstisko vēstures avotu un folkloras materiāla, taču būtisku informāciju par šo tēmu sniedz arī arheoloģiskās liecības. Arheoloģiskie pētījumi viduslaiku un agro jauno laiku apbedījumu vietās ne tikai atklāj ar materiālo kultūru saistītos aspektus, bet arī sniedz ieskatu garīgās kultūras izpausmēs – bēru tradīcijās, ticējumos, izpratnē par nāvi, aizkapa dzīvi un mirušajiem. Kopš 12.–13. gs. mijas būtisku iespaidu apbedīšanas praksē ir atstājusi kristīgā ticība. Viduslaikos noformējās mirušo apbedīšanas veids, kas saglabājās arī nākamajos gadsimtos. Šajā laikā izzuda mirušo kremācija, kapu orientācijā nostabilizējās R–A virziens, virs apbedījumiem pārstāja veidot uzkalniņus un akmeņu konstrukcijas, mirušos sāka apglabāt baznīcu kapsētās un citās iesvētītās apbedīšanas vietās. Paralēli saglabājās arī senās paražas, piemēram, mirušo guldīšana laicīgā apģērbā un ar kapu piedevām. Būtiskas izmaiņas šajā ziņā nav novērojamas pēc reformācijas un kontrreformācijas 16. gadsimtā. Lokālās apbedīšanas īpatnības saglabājās arī turpmākajos gadsimtos. Laika posmā no 16. līdz 18. gadsimtam vairs nav vērojama tieša aizvēstures perioda tradīciju pēctecība. Šajā laikā kapu inventārs standartizējās, no tā izzuda vairākas priekšmetu grupas, kā arī rotas, kas bija saistītas ar mitoloģisko pasaules skatījumu. Materiālo kultūru arvien vairāk ietekmēja Rietumeiropas mode, kas atspoguļojas apbedījumos atrasto rotaslietu sortimentā, to ornamentācijā un apģērba noformējumā. Jaunajos laikos izlīdzinājās atšķirības mirušo apbedīšanas veidā, kas bija pastāvējušas viduslaikos starp Livoniju un pārējo Eiropu. Spriežot pēc pētījumiem Latvijas pilsētu kapsētās un lauku draudžu baznīcās, mirušo apbedīšana apģērbā un ar kapu piedevām 16.–18. gadsimtā kļuva izplatīta arī sabiedrības augstākajās aprindās. Šāda prakse atspoguļo līdzīgu tendenci, kas šajā laikā vērojama Rietumeiropā, kur apbedīšana laicīgā apģērbā vai īpašā bēru tērpā, kopā ar dažāda veida priekšmetiem, kļuva izplatīta plašākos sabiedrības slāņos. Šīs izmaiņas izraisīja virkne faktoru, kas saistīti ar politiskajiem, sociālekonomiskajiem procesiem un kultūras dzīves norisēm.