"Liecības par bēru tekstilu 20.gs. 40.–80. gadu etnogrāfiskajās ekspedīcijās". Dr. art. Inese Sirica скачать в хорошем качестве

"Liecības par bēru tekstilu 20.gs. 40.–80. gadu etnogrāfiskajās ekspedīcijās". Dr. art. Inese Sirica

"Liecības par bēru tekstilu 20. gadsimta 40.–80. gadu etnogrāfiskajās ekspedīcijās". Auseklis Baušķenieks gadu pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1943. gadā Otrajā kopējā latviešu mākslinieku izstādē reprezentēja neierastu tēmu latviešu glezniecībā – apbedīšanu. Kompozīcijas centrā attēlots brīdis, kad koka zārku (iespējams, klātu ar segu) ar smiltīm apber kaprači. Viņi visdrīzāk par darbu saņems no apbedītā piederīgajiem bēru cimdus, prievītes vai dvieļus. Ainā noskatās klātesošie pavadītāji. Redzamā vide un ainava ir tipiska Latvijas lauku 20. gadsimta sākuma kapsētām. Ļaudis tērpušies 40. gadu pirmajai pusei raksturīgos tērpos. Latvijas glezniecības vēsturē neierastais sižets ir atblāzma no būtiskas latviešu godu tradīcijas. Par 19. gadsimta otrās puses – 20. gadsimta pirmās puses apbedīšanas tradīcijām un rituālo bēru tekstilu iespējams gūt informāciju Zinātņu akadēmijas etnogrāfisko ekspedīciju materiālos – aprakstos un teicēju atmiņās, tekstiliju fragmentos, fotogrāfijās un zīmējumos. Liecības ir par bēru pūru, bēru cimdiem, zirgu un zārku segām, palagiem, jostām un prievītēm, nesamajiem dvieļiem, komžu u. c. Tās dod iespēju rekonstruēt rituālās tekstilamatniecības sociālo nozīmi un atklāj radīšanas un lietošanas detaļas. Materiāli paplašina uz 20. gadsimta 20.–30. gadu etnogrāfisko ekspedīciju bāzes tapušo un “Latvju rakstos” publicēto Kristīnes Pāvuliņas aprakstu par bēru tradīcijām Krustpils apkārtnē. Pāvuliņas apraksts sasaucas ar Baušķenieka gleznā redzamo un apstiprina gleznotās tēmas realitātes tvērumu; tekstā īsi pieminēts bēru tekstils – uz zirga sedzamā sega, balts linu audums, uzšūtais melnais krusts un dvieļi. Mūsdienās joprojām trūkst apkopojoša rakstura publikācijas par bēru tekstilu Latvijā 20. gadsimtā un senāk. Autores pētījums par etnogrāfisko ekspedīciju liecībām papildina līdz šim fragmentāri publicēto un bagātina 2024. gadā izdotā “Latviešu tautasdziesmu” 13. sējuma dziesmas par bērēm ar liecībām par materiālo kultūru. 21. gadsimtā Latvijā bēru svinīgo procesu organizē apbedīšanas biroji. Ekspedīciju materiāli un teicēju stāstītais ļauj ielūkoties senākā, zemnieku sētās koptā praksē – tuvinieku rīkotajos bēru godos, kad aizgājēju izvadīja no viņa mājām uz kapa vietu zirga pajūgā. Roku darba tehnikā izstrādāts bēru tekstils kalpoja kā mākslinieciski košs reprezentatīvs akcents. Tam bija funkcionāla un arī simboliska funkcija, kuru var skaidrot plašākā kultūrvēsturiskā griezumā.