Lekcija “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija: vēsture un saskarsmes punkti” скачать в хорошем качестве

Lekcija “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija: vēsture un saskarsmes punkti”

2024. gada 6. februārī izstādē “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795)”, kas veidota sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem, notika lekcija “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija: vēsture un saskarsmes punkti.” Lektori – dr. hist. Mārīte Jakovļeva (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) un dr. hum. Ernests Vasiļausks (Šauļu muzejs “Aušra”). Izstādes sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas. Starptautiskās izstādes mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar Kurzemes hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas vēstures savstarpējiem saskarsmes punktiem un abu valstu atstātajām pēdām kultūrvēsturiskajā vidē, tuvāk pievēršoties laikmeta politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, robežas veidošanai, Kurzemes muižniecības ietekmei uz dzīvi pierobežā, kā arī baznīcas organizācijas īpatnībām. Divu radniecīgu tautu – latviešu un lietuviešu – vēsturē ir bijis gan daudz kopīga, gan arī atšķirīga. Viduslaikos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija nonāca katoļu baznīcas institūciju pakļautībā, un tika izveidota Livonija – jauna teritoriāli politiska struktūra ar vairākiem varas centriem, no kuriem spēcīgākais bija Vācu ordeņa Livonijas atzars. Savukārt lietuviešiem 13. gadsimtā izdevās izveidot savu valsti un sekmīgi atvairīt Vācu ordeņa iebrukumus. Līdz ar dinastiskām laulībām 14. gadsimta beigās aizsākās ciešāka Lietuvas un Polijas sadarbība, kas 1569. gadā Ļubļinā rezultējās Polijas-Lietuvas kopvalsts jeb Abu Tautu republikas (Žečpospoļitas) izveidošanā. Livonijā, atšķirībā no Lietuvas, neizdevās izveidot spēcīgu centralizētu varu. Reformācija un maskaviešu iebrukumi 16. gadsimta vidū noveda pie Livonijas sabrukuma un jaunu laicīgu jeb sekulāru valstisku veidojumu rašanās. Pēdējais Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Ketlers 1561. gadā parakstīja Pakļaušanās līgumu (Pacta subiectionis) ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, kurš pieņēma livoniešu pakļaušanos kā Lietuvas dižkunigaitis. Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu bijušie ienaidnieki kļuva par vienas politiskās kopības locekļiem, lai arī ar atšķirīgu statusu un varas organizāciju. Izstādē skatāmi 16.–18. gs. Lietuvas dižkunigaišu un Polijas karaļu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogu un muižnieku portreti, dokumenti, zīmogi, medaļas, monētas, kartes, grāmatas, baznīcu interjera detaļas un dažādi sadzīves priekšmeti – gan oriģinālā, gan kopijās. Vairums oriģinālo eksponātu nāk no LNVM krātuvju dzīlēm, bet atsevišķi interesanti priekšmeti atceļojuši arī no Lietuvas, piemēram, Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera vecākās meitas Annas portrets, kas tapis 17. gs. sākumā un ikdienā glabājas Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstādes informatīvais kodols tapis Šauļu muzejā “Aušra” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Valsts vēstures arhīvu, bet tajā redzamas vēsturiskas liecības arī no Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja, Vitauta Dižā Kara muzeja, Nacionālā muzeja Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku pils un Pakrojas novada “Zemgales” muzeja. Stendu informatīvie teksti sagatavoti lietuviešu un latviešu valodā, un to autori ir vēsturnieki Dr. hum. Ernests Vasiļausks, Dr. hist. Mārīte Jakovļeva (abi arī izstādes kuratori), Mg. hist. Agris Dzenis, Dr. hum. Gabriele Jasūniene, Dr. hum. Rita Regīna Trimoniene un Mg. hist. Vilma Kranauskiene. Izstāde “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795)” Brīvības bulvārī 32 apskatāma līdz 31. maijam.