Pirtniece Dzintra Abarone скачать в хорошем качестве

Pirtniece Dzintra Abarone

Kopš seniem laikiem latviešiem pirts vienmēr ir bijusi īpaša vieta, kur attīrīt miesu un veldzēt garu. Arī mūsdienās pirtī iešana kļūst arvien populārāka. Šobrīd pirts ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties pēc dažādu vīrusu radītā stresa un sasildīties vēsajā laikā. Višķu pagasta pirtnieces Dzintras Abarones pirtiņa tiek kurināta vairākas reizes nedēļā. Lai arī pirts sezona tā īsti nekad nebeidzas, taču pavasaris ir laiks, kad pirtniecei darba kļūst īpaši daudz, jo tiek vākti augi, kas tiek izmantoti pirts rituālos, un sietas pirmās pirtsslotas. Ilgus gadus Dzintra nostrādājusi par sākumskolas skolotāju Spoģu vidusskolā. Taču nolēmusi beidzot pievērsties tikai savai sirdslietai. Pirtnieces zināšanas Dzintra apguvusi Pirts skolā, kur tagad pati strādā par pasniedzēju. Viņa labprāt dalās savās zināšanās ar citiem, vadot dažādas meistarklases pirtsmīļiem un skolu audzēkņiem. Pirts rituālos Dzintra izmanto visu iespējamo, ko dāvā pati daba. Tuvu un tālu ir izdaudzināti pirtnieces īpašie skrubji, kas izgatavoti no dažādiem augiem. Dzintra neslēpj sveci zem pūra, bet labprāt dalās skrubju pagatavošanas noslēpumos. Skrubjiem noder visdažādākie augi – daļa tiek izmantota svaigā veidā, samaļot kopā ar jūras sāli, medu vai brūno cukuru. Taču tie uzreiz jāizlieto, jo ilgi neuzglabājas. Daļa augu tiek izžāvēta un samalta pirms pirts rituāla. Lielākoties skrubjiem pamatā ir jūras sāls, kas veicina svīšanu un enerģētiski attīra ķermeni. Pirtniece zina, kad kurš skrubis ir liekams lietā. Parasti pirts rituālu veido četras sildīšanās reizes. Pirmajā reizē izmanto sāls skrubi, kas palīdz svīst un atbrīvoties no smaguma sajūtas. Otrajā reizē der augu pulvera un cukura skrubis. Trešajā reizē seko pēriens, bet noslēgumā tiek uzlikta augu maska. Pirms uzsākt pirts rituālu, uz lāvas tiek ieklāts linu palags, kam virsū liek svaigi pļautas zāles. Slotas un skrubji ir gatavi un var sākties pirts baudīšana.